Panika ap atsevišķiem ielidojušajiem droniem ir saprotama, tomēr tas ir klasisks pieejamības heiristikas gadījums jeb "bailēm lielas acis". Nav pamata pieprasīt notriekt jebkuru klaiņojošu dronu, kas nerada draudus. Pat ja tas ir militārs.
Remote
Reinis Lazda
@ReinisLazda@toot.lv
mastodon 4.5.19Sociālais un organizāciju psihologs
0 Followers
0 Following
16 Posts
Joined November 12, 2022
Replying to
@kibrika Nosēžas. Tā īsti norobežoties nav iespējams. Ja nu vienīgi apzināti analizēt šī viedokļa nepilnības un aktīvi lasīt pretējo pusi. Prātā būvēt un uzturēt argumentētu pasaules modeli.
Divas bildes.
Ja nepārbaudīsi pats, tad, ziņas izlasot, gudrāks netiksi. Varbūt muļķāks.
Replying to
@existentialcomics Nature did not design mankind to eat French fries with Coke.
We rebelled against nature. French fries with Coke are much tastier than raw potatoes with water. We are getting diabetes though. And fat. That's what we get for rebelling against nature.
Replying to
@kibrika Tas ir līdzīgi kā ar, teiksim, putekļainu gaisu. No vienas pastaigas nekas slikts necelsies, bet, regulāri uzturoties tādā gaisā, var iegūt hroniskas slimības.
Taču arī pilnīgi izvairīties un uzturēties sterilā vidē (burbulī) nenāk par labu, novājina imunitāti vai, tieši pretēji, rada alerģijas.
Replying to
Autore raksta: "Vecāki, kuriem ir vismaz divi bērni un vairāk, ļoti labi zina, kā atšķiras audzināšana..."
Tieši pretēji, vairāku bērnu vecāki labi redz, ka jau no piedzimšanas katrs bērns uz vienu un to pašu situāciju reaģē pavisam atšķirīgi, bet audzināšana var tikai kaut ko saglābt vai pielāgot.
Replying to
@Paija2021@toot.lv Jā, tam tiešām var piekrist. Taču tā ir tikai viena stāsta puse. Otru (par to, ka katrs bērns jau piedzimst atšķirīgs) autore noklusē. Tieši šādas vienpusības dēļ es arī secinu, ka raksts ir ideoloģiski iekrāsots, proti, autore izmanto pētījumus, lai popularizētu savu pozīciju, nevis, kā pienāktos kārtīgam zinātnes entuziastam, akceptē faktus, lai kādi tie būtu.
Replying to
Piemēram, būtiska vecāku ietekmes uz bērniem daļa ir grūti izmērāmajai kopīgajai videi - nevis apzināti izvēlētām audzināšanas metodēm, bet vecākiem pašiem raksturīgajām uzvedības izpausmēm - impulsivitātei, jūtīgumam, agresivitātei, apķērīgumam u.tml. - ko bērni noskatās un atkārto. Bet dara to arī savas predispozīcijas dēļ. Un, tā kā vecāki dara līdzīgi, tad šo rīcību arī ir grūti koriģēt.
Replying to
Un konkrēti par Nila Konstantinova pieminēšanu, nenosaucot viņa vārdu - tas jau ir necienīgi. Ja kritizē, tad dari to korekti, atklāti, neaizmuguriski. Norādi uz konkrētām kļūdām, nevis virspusīgi noniecini.
Replying to
@Paija2021@toot.lv Starp citu, šis ir labs pretarguments autores pozīcijai. Ja audzināšana būtu tik svarīga, tad būtu daudz izteiktākas likumsakarības un atšķirības starp pirmo un nākamajiem bērniem un šīs atšķirības būtiski noteiktu cilvēka raksturu. Faktiski sistemātisku, izteiktu atšķirību raksturā starp vecākajiem un jaunākajiem bērniem nav diez ko daudz un tās mēdz būt dažādos virzienos.
Replying to
Bet visvairāk laikam tracina tas ideoloģiski iekrāsotais kategoriskums kombinācijā ar visai virspusīgu izpratni par pētniecības metodēm un to rezultātiem.
Dubaija ir augstākā virsotne, kas ir saskatāma no Mārupes pļavām.
Replying to
@k Nošķīrums drīzāk ir citur. Būtisku daļu korelatīvās saistības starp vecāku un bērnu personībām izskaidro nevis audzināšana kā tāda, bet kopīgā vide - piemēram, ģimenes draugi, dzīvesvieta, dzīves līmenis, paradumi u.tml. Autore audzināšanu no kopīgās vides rakstā jēgpilni nenošķir.
Replying to
@Arta@toot.lv @Paija2021@toot.lv Jā, šādi pētījumi arī ir un nonāk pretrunā autores pozīcijai - adoptēto bērnu raksturs, neskatoties uz audzināšanu, līdzinās nevis adoptētajai ģimenei, bet saviem asinsradiniekiem.