Krāmos nopirku šo Seto vāzi. Tā neizskatās lietota. Iekšā bija vēstule rakstīta uz vaši papīra no kāda Teruo Sasaki, kura gari aprakstīja to, ka šī vāze bija dāvana pensijā aiziešanā un pārdomas ap vāzes autoru, kurš ir mazpazīstams un nekur nav atrodams.
Pameklēju kas ir Sasaki Teruo un vienīgais, ko varu atrast ir Raku tējas piederumu mākslinieks, kuram viens trauks aiziet par 130 tūkstošiem jēnu pat labi lietots.
Izskatās, ka krāmos nopirku personīgu stāstu un vismaz divas mistērijas.
茸
Latvietis Tokijā. Patīk ēst, gulēt un pastaigāties.
Kaimiņos ir pamesta māja, kurai vārtu priekša ir noaugusi ar sarkanām magonēm.
Dārzā uzziedēja jasmīni. Laiks taisīt sakuramočijus. Uztaisīju arī.
Vētra norima, atnāca nakts. Gaiss ir dzidrs un mēness gaisma ir turpat nedabiski spilgta.
Nosapņoju, ka dzēru mačča latti. Bija sajūta, ka jāiet grēksūdzē.
Katru sestdienu ir jāvelk kimono, tāpēc bija jāmācās tas, par ko nekad nebiju domājis, tas ir kimono jostas mezglus un hakamas vilkšanu.
Pirmās atziņas ir diezgan negaidītas. Kimono ir silts un komfortabls, bet ļoti gribētos kaut ko kabatu vietā. Tualetes lietošana ir problēma. Vilcienos cilvēki skatās, bieži ar neslēptu izbrīnu, bet daži izskatās nobijušies.
Vienkārši interesants fakts no tējas ceremonijām. Ceremoniju laikā sakē izlej no šīs dīvainās tējkannas ar porcelāna vāciņu.
Pie stacijas ir atvērts neliels paviljons kur iekšā nav neviena cilvēka ieskaitot personālu, bet ir tikai šīs Hina lelles. Kontekstam, tādu leļļu pāris maksā ap 1000-2000€. Pajautāju sievai kāpēc tāda izšķērdība un kāpēc viņi tik dārgas lelles atstāj bez pieskata. Dabūju skaidrojumu, ka tās normāli pērk vienai meitenei un citai meitenei vairs nederot. Tāpēc, dārgi, bet pilnīgi nevienam nevajag svešu.
Kad dzīvoju Latvijā, man viss garšoja un patiesībā es mazliet nicinoši noskatījos uz tiem, kam negaršoja šis vai tas.
Un tagad Japānā, ja kāds mājās gatavo daikonu jebkādā veidā, man gribās pamest to vietu uz ilgu laiku un vēl ilgi šķiet, ka visas mantas un dvieļi ož pēc daikona.
Tiešām nepatīkama smaka. Ož pēc izmisuma un ciešanām.
Otrā karotīte ir gatava.
Ir jādod vārds, bet temats ir latviešu mitoloģija.
@messerholliger visādi zivju mazuļi: siļķēni, brētliņas utt. Pats sakē ir ar augstu aminoskābju saturu, tāpēc garšo vairāk pēc zupas. At zivīm kopā ir diezgan labs, ja nedomā, ka tieši tā garšo arī jūras ūdens.
Nopirku jauno Hario V60 Neo.
Diezgan smuks, bet apakšā mazgāt ir grūtāk.
Pirmajā lietošanas reizē iestrēga neskaidru iemeslu dēļ.
Kafija sanāca diezgan duļķaina, bet garšas ziņā normāla.
Pagaidām nesaprotu par ko ir tracis.